izvicêt, tr., ausessen: viņš izvicējis visu bļuodu Kand. Refl. - tiês, aufleben, geschäftigen sein: pilsē̦tā labi izvicinājās Sassm.

Avots: ME I, 828

izvicêt,

1): auch Dunika; ‡

2) mit einer Rute
(vice) ausfegen, auskehren Wessen. Refl. -tiês,

1): auch U. (unter vicēties); ‡

2) = izkaûtiês 1, izplêstiês 2 Ar.: tie neganti izvicējās Dünsb. Vecie grieķi 11, 28; ‡

3) = izpḕrtiês 2 Ar.

Avots: EH I, 495