izvērẽjis (Part. prt.), ausgewachsen, alt geworden: izvērējis uozuoliņš, gaida bites ieejuot; izvērējis tautu dē̦ls gaida mani uzauguot BW. 13041, Lub.

Avots: ME I, 828

izvērẽjis: i. mežs "vecs mežs. kas vairs neiet uz priekšu" Erlaa.

Avots: EH I, 495