izverdēt

‡ II izverdêt Meselau, schnell und gewandt hinauswerfen, -treiben: i. linus nuo mārka, rudzus nuo rijas piedarbā, ļaudis nuo kruogus.

Avots: EH I, 495


izverdēt

I izver̂dêt Druw. n. RKr. XVII, 86, Sessw., hervor-, herausströmen (?).

Avots: EH I, 495