izvẽsinât (li. išvėsínti), tr., auslüften, abkühlen: brūtgāna brāļi ve̦dami kalnā, izvēsināmi BW. 24086. grāmatas puisim ar gadu bij jāizvēsina LP. VI, 917. Refl. - tiês, sich auslüften, sich abkühlen: jāiet ārā izvēsināties.

Avots: ME I, 828

izvẽsinât, Refl. -tiês: staigājuot pa mežu bija izvēsinājušies (hatten zu frieren angefangen) Pas. III, 498.

Avots: EH I, 495