‡ II izčukstêt Bers. n. Ar., hinschwinden, zugrunde gehen, sich zerschlagen: tavs nuoduoms nu izčukstējis.

Avots: EH I, 440

izčukstêt, flüsternd hervorbringen: viņa tikkuo vēl varēja izčukstēt: ūdeni! A. XVI, 362. Refl. - tiês, nach Herzenslust im Flüsterton plaudern, sich satt flüstern: Vasariete ar savu ganu izčukstējās un izrunājās Tirsm.

Avots: ME I, 723