izčumināt

izčuminât, ausbolstern: pupas Grob.; wimmelnd auslesen: skudras izčuminājušas graudus nuo salmiem LP. VII, 646.

Avots: ME I, 724


izčumināt

izčuminât: tārpi izčuminājuši (izē̦duši) kûtes 2 Frauenb. Refl. -tiês ebenda, sich saumselig (zu einer Arbeit) ausrüsten.

Avots: EH I, 440