izķekoties

izķe̦kuôtiês, zur Genüge Narrenpossen treiben, scherzen, charmieren: labi izrunāties, izsmieties, izķe̦kuoties MWM. VIII, 495, Smilt., Lub.

Avots: ME I, 759


izķekoties

izķe̦kuôtiês: tā vairs nav ne˙kāda uzciršanās, ... tā ir vienkārša izķe̦kuošanās Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 52.

Avots: EH I, 460