izļuris
izļuris (Part., prt.),
[1) durchnässt
Wid.];
2) schlaff, ohne Haltung:
lai bē̦rns nebūtu izļuris kâ plausis, lai būtu ste̦ngrs JK. VI, 9.
Avots: ME I, 767
[1) durchnässt
Wid.];
2) schlaff, ohne Haltung:
lai bē̦rns nebūtu izļuris kâ plausis, lai būtu ste̦ngrs JK. VI, 9.
Avots: ME I, 767