izžļugt‡ izžļugt Frauenb., = izmìrkt, izžul̂gt: ziepes izžļugušas. (gaļas gabals žāvējuot) atkusis vaļā un izžļudzis ("kļuvis mīksts un jē̦ls, taukiem ārā te̦kuot").Avots: EH I, 499