jancināt
jancinât [zaķi Roop, einem fliehenden Hasen "Jancīt, Jancīt, attupies!" zurufen]: pie kādas reižas viņi apstājas zaķi jancināt Duomas IV, 471. [jànjinât 2 Mar. "foppen, lächerlich machen." jañcinât Degunen,
1) "(verachten)
nicināt, nievāt";
2) "ein Gelüste erregen, ohne es zu befriedigen":
māte jancināja bē̦rnu ar ābuolu.]
Avots: ME II, 95, 96
1) "(verachten)
nicināt, nievāt";
2) "ein Gelüste erregen, ohne es zu befriedigen":
māte jancināja bē̦rnu ar ābuolu.]
Avots: ME II, 95, 96