atjokot
atjuõkuôt, intr., scherzend antworten: viņi smaidīja, dažreiz pat atjuokuoja Stari II, 500. Refl. -tiês, scherzend antworten, ausweichen: viņš lūkuoja atjuokuoties. viņa bezbēdīgi atjuokuojas Up.
Avots: ME I, 163
Avots: ME I, 163
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'juokuoties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'juokuoties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (10)
izgāņot
‡ izgāņuôt Bers., = izgànît. Refl. -tiês "izjuokuoties (r. надурачиться )" M. 263; "=izgànîties" Bers., PV., (mit ã ) Schibbenhof.
Avots: EH I, 448
Avots: EH I, 448
nolumsterēties
‡ nuolum̂sterêtiês 2 Frauenb., eine gewisse Zeit hindurch "slinkuot; juokuoties">juokuoties": muižas rijā zem ārdiem puiši ar meitām nuolumsterējās vien.
Avots: EH II, 64
Avots: EH II, 64
pabalamutēties
‡ pabalamutêtiês, eine Zeitlang (ein wenig) balamutêt: ar ... puisi p., pajuokuoties Janš. Bandavā II, 4.
Avots: EH II, 119
Avots: EH II, 119
panemt
‡ panemt Seyershof, = paņemt, (weg)nehmen. Refl. -tiês Seyershof,
1) = paņemtiês 3: panēmuos iet palīgā;
2) "pajuokuoties": puika ar meitu panēmās.
Avots: EH II, 160
1) = paņemtiês 3: panēmuos iet palīgā;
2) "pajuokuoties": puika ar meitu panēmās.
Avots: EH II, 160
pirzāties
šagalēt
šagalêt Mar., Refl. -tiês, -ẽjuôs C. RKr. XV, 70, Serben, PS., Ar., Golg., Wolmarshof, Smilten (unbek. in Papendorf u. a.), = trakuot, draiskāt, niekuoties, juokuoties">juokuoties, aušāties, ākstīties, palaidņuoties, tollen, albern, unartig (aber nicht böswillig) sein: meitiņ, savaldies! kuo tu te šagalējies! Seibolt Mājas naids 46.
Avots: ME IV, 1
Avots: ME IV, 1
strups
I strups,
1): auch Strods Par. vōrdn. 166, Alswig, AP., Burtn., Dobl., Heidenfeld, Iw., Jürg., Kaltenbr., Lieven-Bersen, Linden in Livl., Lis., Mahlup, N.-Laitzen, N.-Peb., Wolmarshof; Demin. strupeņš Kaltenbr., Višķi; ziemā strupas (kurze)
dienas Kaltenbr. juokuoties, lai ir strupāks laiks ebenda. s. šāviena truoksnis Lis.
Avots: EH II, 590
1): auch Strods Par. vōrdn. 166, Alswig, AP., Burtn., Dobl., Heidenfeld, Iw., Jürg., Kaltenbr., Lieven-Bersen, Linden in Livl., Lis., Mahlup, N.-Laitzen, N.-Peb., Wolmarshof; Demin. strupeņš Kaltenbr., Višķi; ziemā strupas (kurze)
dienas Kaltenbr. juokuoties, lai ir strupāks laiks ebenda. s. šāviena truoksnis Lis.
Avots: EH II, 590
vaikstīt
vaikstît (auch mit -gst- geschr.), -uôs, -tjuôs "?" : viņi atsēdās savrup katrs, vaikstīdami (durch Gebärden erheuchelnd, vortäuschend?) vienaldzību un bezbēdību Seibolt. Refl. -tiês,
1) Grimassen machen, das Gesicht verziehen N.-Peb., Saikava, (mit aî ) Bers., C., Fest., Golg., Sessw., (mit aî 2 ) Bixten, Segewold; sich wild, seltsam gebärden L.; sich verfärben, rot oder blass werden St.; "kokettieren" Meiran; "juokuoties">juokuoties; plêsties" Frauenb.; "taisīt āverģēlības" Kalzenau; albern, tollen Saikava (mit ài 2 ): slimais pakrita pie zemes un sāka visādi vaikstīties Saikava;
2) "spuken"
Wid.;
3) = bļaûstîtiês Kr. (mit aî), Kurl. n. U., Ahswikken, Amboten, Dunika, Funkenhof, Kand., Neuhausen, Selg., Stenden, (mit aî 2 ) MSil.; schreien, lärmen Nigr., Rothof, Suhrs; laut (schreiend) sprechen Adiamünde, (mit aî 2 ) Dond., Gramsden, Iw., Pankelhof, Stenden, Wandsen: bē̦rni vaikstās U., Dond. u. a. gani mežā vaikstās Nigr. kas kruogū tik dikti vaikstījās? ebenda. nevaiksties (sprich nicht so laut) jau ne˙maz tik ļuoti! es jau dzirdu Adiamünde. kâ viņai nav kauna? vaikstās, spiedz Turg. Pav. ūd. 20. kuo te vaikstaties? vai būsit klusi! Dond. vajaga iet gulēt . . . un nevis skraidīt un vaikstīties Janš. Bandavā II, 412. vaikstîtiês 1 und 2 dürfte zu li. vaĩstas "Gesicht" (zur Wurzel von viedêt?) und vaiskus "durchsichtig" gehören; die Bed. 3 sekundär aus "albern, tollen"?
Avots: ME IV, 436
1) Grimassen machen, das Gesicht verziehen N.-Peb., Saikava, (mit aî ) Bers., C., Fest., Golg., Sessw., (mit aî 2 ) Bixten, Segewold; sich wild, seltsam gebärden L.; sich verfärben, rot oder blass werden St.; "kokettieren" Meiran; "juokuoties">juokuoties; plêsties" Frauenb.; "taisīt āverģēlības" Kalzenau; albern, tollen Saikava (mit ài 2 ): slimais pakrita pie zemes un sāka visādi vaikstīties Saikava;
2) "spuken"
Wid.;
3) = bļaûstîtiês Kr. (mit aî), Kurl. n. U., Ahswikken, Amboten, Dunika, Funkenhof, Kand., Neuhausen, Selg., Stenden, (mit aî 2 ) MSil.; schreien, lärmen Nigr., Rothof, Suhrs; laut (schreiend) sprechen Adiamünde, (mit aî 2 ) Dond., Gramsden, Iw., Pankelhof, Stenden, Wandsen: bē̦rni vaikstās U., Dond. u. a. gani mežā vaikstās Nigr. kas kruogū tik dikti vaikstījās? ebenda. nevaiksties (sprich nicht so laut) jau ne˙maz tik ļuoti! es jau dzirdu Adiamünde. kâ viņai nav kauna? vaikstās, spiedz Turg. Pav. ūd. 20. kuo te vaikstaties? vai būsit klusi! Dond. vajaga iet gulēt . . . un nevis skraidīt un vaikstīties Janš. Bandavā II, 412. vaikstîtiês 1 und 2 dürfte zu li. vaĩstas "Gesicht" (zur Wurzel von viedêt?) und vaiskus "durchsichtig" gehören; die Bed. 3 sekundär aus "albern, tollen"?
Avots: ME IV, 436