jēmas

jē̦mas, jè̦mi Wolm., [jē̦mi A. - Ottenh., jê̦ms 2 , jê̦mi 2 Ruj., jẽ̦mi Naukschen], Viehfutter, Mehl und Spreu zusammen gebrüht U., ein ekelhaftes, trochenes od. nasses Gemengsel Wolm. līdzās sēž tautu māte tâ kâ ve̦ca jē̦mu sile BW. 22117. luopu barības (= jē̦mu) vārīšana Wohlfart n. Etn. III, 74. vējš jumtu sapluosījis kâ jē̦mus Lös. [jè̦mas N. - Peb., jê̦mas 2 Ruj., etwas, das wie Ausvomiertes aussieht.]

Avots: ME II, 113


jēmas

jē̦mas: auch (mit ê̦ 2 ) Salisb.; tâ kâ, ve̦ca jēmu sile BW. 22117.

Avots: EH I, 564