I jũkle [N. - Peb., jûkle ² Ruj.], jūklis, jūkls, = jukle: [es jau nu tādā jūklē gan neiešu Kaudz. M.].

Avots: ME II, 121

II jũkle, = jūtis, der Scheideweg: pašā ceļa jūklē mēs izšķīrāmies Dond.

Avots: ME II, 121