jūts
jūts, - s, das Gefühl: man nelaimīgi laimīgajam nuo tevis pilna katra jūts Plūd. vaļā puķu acs, vaļā katra jūts Jaunības dzeja 51.
Avots: ME II, 124
Avots: ME II, 124
jūts
‡ II jũts, -s,
1) = jũtis 1: ceļa j. Frauenb.;
2) Singularform zu jũtis 4 Frauenb.; "die Sehne an der Gelenkstelle"
Siuxt: e̦lkuonī ir ruokas stiprāka j.; vistiņai ar ir sava jũtiņa ebenda;
3) ein gewisses Strickmuster für Handschuhe
("līkumaina svītra, kas vijas cauri izadītajiem ziediem") Frauenb.: cimdus adīja raibus, ar puķēm, ar jūtīm; tās jūtis iet vis˙apkārt.
Avots: EH I, 570
1) = jũtis 1: ceļa j. Frauenb.;
2) Singularform zu jũtis 4 Frauenb.; "die Sehne an der Gelenkstelle"
Siuxt: e̦lkuonī ir ruokas stiprāka j.; vistiņai ar ir sava jũtiņa ebenda;
3) ein gewisses Strickmuster für Handschuhe
("līkumaina svītra, kas vijas cauri izadītajiem ziediem") Frauenb.: cimdus adīja raibus, ar puķēm, ar jūtīm; tās jūtis iet vis˙apkārt.
Avots: EH I, 570