izkāpaļāt
izkãpaļât: es nevaru i. pa tādām stāvām trepēm Frauenb. ‡ Refl. -tiês, nach Herzenslust (zur Genüge) steigen, klettern: izkāpaļājās pa klintīm Daugava 1936, S. 141.
Avots: EH I, 454
Avots: EH I, 454
'kãpaļât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: