kūpināt
kûpinât, fakt. zu
kûpêt, qualmen, dampfen machen, rauchen: kas tuos dūmus kūpināja? BW. 4966.
mana sieva šad un tad kūpina pa cigaretei Vēr. II, 784.
Avots: ME II,
337
kūpināt
kûpinât, ‡
2) = kvêpinât 2:
k. guovis ar svētītām zâlēm Liepna, Zvirgzdine.
k. ustabas ar dūmiem Zvirgzdine. ‡ Refl.
-tiês,1) = kûpinât 1:
kuo tu te kūpenies ar slapju malku? Saikava;
2) = kvêpt 4 (?):
dzīvuot pa tumsu vai k. skala dūmuos Janš. Mežs. ļ. I, 20.
Avots: EH I,
684