kãrêtiês, - ẽjuos, begehren, gelüsten: man pēc tādām lietām prāts ne˙maz nekārējas. man tâ kārējas ābuolu Nötkh., Serb., Bers., Adsel n. A. XV, 2, 237. [slimniekam kãries (III p. prs.) me̦dus Serbigal.]

Avots: ME II, 195

kãrêtiês: malēniešam kārējies ... mē̦rkaķi redzēt Pas. XII, 392.

Avots: EH I, 602