kņēgāt

kņẽ̦gât Pampeln, Weinsch., [Līn.], ungern, mit langen Zähnen essen: kuo kņē̦gā, ka neēd, laikam neesi ve̦se̦ls? Refl. - tiês, beim Essen trödeln: ēd ātrāki, nekņē̦gājies tik ilgi ar ēšanu! Ahs. [Reimwort zu gņẽ̦gât.]

Avots: ME II, 253


kņēgāt

kņẽ̦gât,

1): auch Heniņš, Puhren;

2) (be)sudeln
Rutzau. Refl. -tiês: auch Gaiken, Kabillen, Zabeln:

Avots: EH I, 636