I kũliêns,

1) Prügel, Schläge:
kūlienus lai viņām liek duot V Mos., 25, 3 ;

[2) = kũlums 1 Nötk., Druw. ; = labības klājiens, metiens Ziepelhof, Sessw., Mar., Laud., Schrunden, Tirs. u. a.] Zu kul˜t.

Avots: ME II, 335

I kũliêns,

1): auch Orellen, Salis, Seyershof;

2): ar vienu kūlienu jau nevar nuojumt jumtu Orellen; das zu Dreschende
(metiens): jādze̦n k. nuo siltrijas piedarbā, Janš. Līgava I, 265.

Avots: EH I, 683