kaklenieks

kakleniẽks, kakliniêks,

1) ein Halsband, ein Strick
[kaklnīca Valgāle, kaklinieks Jürg., kaklenieks Bers.] od. eine Kette zum Anbinden des Viehs od. der Pferde Lasd., Druw., Bers.;

2) der Kragen, Halsausschnitt:
es tev lūdzu, māmaliņ, nešuj gaŗa kaklenieka (Var.: kakla vietu, apkakliņa) BW. 7374;

3) das Halsstück vom geschlachteten Vieh:
kad kapāsim, tad redzēsim, kam iekšas un plauši kritīs, tas kaklinieka nedabūs.

Avots: ME II, 138


kaklenieks

kakleniẽks,

1): auch AP., Saikava ("die Schlinge eines Strickes, die dem Tier um den Hals gelegt wird"):
cits zirgs apaušuos stāvēja, cits kakleniekā KatrE.;

2): "7374" zu ersetzen durch "7374, 1".

Avots: EH I, 576