ķāķis

[ķâķis N. - Peb., Alschw., = kuovārnis. Vgl. ķāķis.]

Avots: ME II, 358

ķâķis: auch (mit â ² ) Schlehkn. FBR. VII, 35; tâds ķâķis ("?") vien ir; ne˙kā nuo viņa nav! Trik.

Avots: EH I, 692