kaldans

kàldans ² [Warkh., Warkl.], mager [Wessen], Infl. n. U.: kaldanie cilvē̦ki mē̦dz būt stiprākām ruokām nekâ zaļuoksnie Ober - Kurl. n. A. XVI, 284. Zu kalst.

Avots: ME II, 140