kaltonis

[I kalˆtuonis 2 Ruj., ein verdorrender Baum.]

Avots: ME II, 146


kaltonis

I kalˆtuonis 2 ,

2); =kalˆtuoņa 2 : kaltuoņa gadi Frauenb.

Avots: EH I, 579


kaltonis

II kaltuonis, die Auszehrung [Warkl., Wessen], Infl. n. U. Zu kàlst.

Avots: ME II, 146


kaltonis

III kàltuonis 2 Warkl., Weichselzopf.

Avots: EH I, 579