Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kalves' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kalves' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (5)

kalva

I kalva [Bergm. n. U.], kalve [Ledmannshof] (li. kálvė), die Schmiede: kaist un kūp kâ kalves guns Rainis, Lis. Zu kal˜t.

Avots: ME II, 146

kalve

I kal˜ve [Kalnazeem in Kurl.], gew. Pl. kal˜ves, [kal˜vji C.], kal˜vas Kand., kalvenes [Tadaiken], Edwahlen, Kalmus (acorus calamus) RKr. III, 68. [vilku kalves, Schwertlilien Garrosen. - Wohl eine Umbildung von kalme(s).]

Avots: ME II, 146

kalvene

[II kalvene,

1) ein Ort, wo Kalmus
(kalves) wächst Golg., Stom.;

2) kal˜vene, Kalmus
Hasenpot;

3) kal˜venes, Schwertlilien
Grobin, Turlau.]

Avots: ME II, 146

viest

I viest (li. veĩsti "durch Fortpflanzen sich vermehren machen"), -šu, -su, aufziehen, erziehen (mit ìe 2 ) Lubn., Saikava; entstehen lassen; verbreiten, (ver)mehren Bewershof, Kl., Meiran, Sessw., (mit ìẽ ) Gr.-Buschh.: viest trušus ir izdevīgi Saikava. tādu luopu sugu de̦r viêst 2 Nigr. rudzi vieš (= rieš) krūmus Gr.-Buschh. kuoks vieš ce̦ru Nötk. zemes krūtis... ziedus un skuoslas un kukaiņus vieš U. b. 85, 72. mēness vieš lē̦nu gaismu Sessw. visas (sc.: zvaigznes) gaismu vieš Poruk. Refl. -tiês, sich einfinden L.; fruchtbar sein, gedeihen, sich mehren U., Bewershof, Warkl., (mit ìe ) C., Trik., (mit ìe 2 ) Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Heidenfeld, Kl., Kr., Lubn., Saikava, Sessw., Sonnaxt, Warkh., (mit iẽ ) AP., Arrasch: lai viešas (BW. 1326, 9 var. dafür eine III p. prt. vietēs!) man telītes kā liepiņas krūmiņā BW. 16455. lai guotiņas tâ viesās kâ vistiņa uoliņās 28931. vairāk viešas... nezâles A. XX, 138. vītuola, zem kura... kalves viesās un lubstāji Austrinš Nopūtas vējā 91. še bites labi viešas, gedeihen wohl L., U. lai avis labi viestuos Janš. Bandavā II, 25. miers un... laime viešas dvēselē Pūrs I, 29. baigas viesās krūtīs 111. siltie stari viešas... ļaužu sirdīs Rainis Ave sol 21. ē̦nas viešas un aug Zalktis I, 97. viešas tumsa Sessw. gaismai viešuoties A. XX, 643. Nebst váisla zu vãisius "Frucht", vìsti "sich fortpflanzen", an. vīsir, norw. vise "Keim" u. a. (s. Persson Beitr. 3221 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 242), sowie (nach Jokl WuS. XII, 67) zu alb. vesh "Traube", visharák "fruchtbar".

Avots: ME IV, 670

zobenes

zuõbenes C., Burtn., zùobenes 2 Vīt., zuobenes U., zuobines U., Mag. IV, 2, 75; RKr. II, 72, zuõbini PS., zuõbe̦nājs Trik., Wolmarshof, zùobe̦nājs 2 Sessw., Plur. zuõbenāji Burtn., Ruj., U., die Schwertlilie (iris L.); zuobini L., zuobiņi St., Schwertelkraut; zuobines, Pfeilkraut (sagittaria L.) RKr. II, 77; zuobinājs, iris sibirica L. Wenden und Trik. n. Rkr. III, 70; zùobenes 2 "kalves">kalves, kuo lietā ārstniecībā" Lubn., Meiran; zuobines, eines Art Wasserpflanzen Konv. 2 2320; zuobiņu zâle U., iris germanica; zuobenes L., St., Vogelwurz. Zu zuõbe̦ns.

Avots: ME IV, 755, 756