kankstēt

I kankstêt, ‡

2) prs. -u, prt. -ēju, = kankšķêt 2 (mit an̂ ) Bers. - Zur Bed. vgl. auchìekan̂kstêtiês 2 .

Avots: EH I, 584


kankstēt

II kañkstêt Ubbenorm, siechend dahin-leben: tas vairs ilgi nekankstēs.

Avots: EH I, 584