karcenēt

kar̂cenêt C., [Erlaa], = karcināt 3.

Avots: ME II, 161


karcenēt

kar̂cenêt,

1): auch Lubn.; aitas cē̦rpuot karcenē Erlaa. dažs, kad nepacietīgs, karcenē ebenda; ‡

2) = kar̂cinât l Kalz.; Lubn., Meiran, Saikava: kaķis kāju vien karcenē (streckt wiederholt aus und zieht wieder zurück), ar peli kūvē̦dams Saikava. zvirbul[i]s guļ paspārnē, abas kājas karcenē Tdz. 42210; ‡

3) "hängen"
Kreuzb. ‡ Refl. -tiês Kalz., = kar̂cinât 3: nekarcenējies, strādā mierīgi!

Avots: EH I, 588