kar̂me,

1) Händel, Vorwand, Grund zu Händeln:
strīdīgais meklē kaut kādas karmes (kur piekabināties, pieķerties), lai varē̦tu strīdu iesākt C., [Nötk.] kad jau grib meklēt, kur karmi neatradīs? AP., Druw., Lasd., Bers. n. A. XVI, 475. viņš meklē karmes uz ķildu Mat.;

2) Unannehmlichkeit, Malheur
Dobl.: tiem pieme̦tas kāda karme A. XVI, 366. Wenigstens in der Bed. 1 wohl zu aizkar̂t.

Avots: ME II, 162

kar̂me,

1): auch N.-Peb. ("Händel, Streit")
Ramkau ("Vorwand zu Händeln");

2): "eine Krankheit; "
sliktums" Erlaa, Lindelt in Livl.: nuo tā luopiem k. le̦cas.

Avots: EH I, 589