karmēties

kar̂mêtiês, - ẽjuôs,

1) Händel suchen:
vai tu te atnācis karmētiês? Mat.;

[2) trödeln Ruj.].

Avots: ME II, 163


karmēties

kar̂mêtiês, ‡

3) krank sein, siechen
Erlaa, Linden in Livl.: luopi karmējas.

Avots: EH I, 589