karnēt

‡ kar̂nêt, -ēju,

1) mager
(kar̂ns) werden PV.: nuo pavasaŗa viņš sāka k. un paliek vienmē̦r karnāks;

2) "Hunger leiden"
Lubn.: visu dienu zirgs karnē pie kruoga;

3) = kver̂nêt C., NB.: kuo tu karni?

4) "?": precenieki man ieteica, cimdu pari karnē̦dami VL. aus Essern. Vgl. kârnêt ² .

Avots: EH I, 589