kârnêt ² - u od. - ẽju, - ẽju,

1) [kãrnêt Bauske], lungern, gierig zusehen
[Wessen], schmachten nach etwas: vai tu kārni, vai ne, dabūt tu jau nedabūsi! Frauenb. kārnē kâ suns gaļas Naud. kaķis kārnē pēc skurstenī pakārtām de̦sām Gaw., Nigr., Katzd., A. - Rahden. viņi glūn un kārn, vai nesāks drīz krist sīka nauda Janš.;

[2) " neugierig, forschend blicken"
Wessen. Zu kãrs?]

Avots: ME II, 197

I kârnêt ² ,

1): auch (mit ã ) Frauenb., Dunika, Gramsden, Lieven-Berscn, Pankelhof, Schnehpeln, Siuxt. kuo tu tâ stāvi un kārni ("?")? Brigadere Dievs, daba, darbs 68. zirgs kā`rnēja ² ("dēdēja badā") visu dienu Meselau; ‡

3) me̦dus, tas man kãrnē Stenden, mich gelüstet nach Honig.

Avots: EH I, 603

‡ II kārnêt,

1) = kver̂nêt (mit ã ) Gr.Autz, Jürg., Smilt.;

2) kā`rnêt ² Bērzgale, Kaltenbr., eine längere Zeit hindurch kränkeln:
jis var vēl kādu laiku k.

Avots: EH I, 603