kaũliņš:

"1)" ME. II, 175 zu streichen.

Avots: EH I, 594

I kaũliņš,

1) das Feilschen, Dingen, Bitten:
tikai pēc lieliem kauliņiem ielaida svešuos viesus sē̦tā BW. III, 1, 15.

Avots: ME II, 175

II kaũliņš, Demin. von kaũls.

Avots: ME II, 175