I kaũšķis,

1) die Schüssel;

[2) die Scherbe
Lautb. - kaušķis: gen. kaušķa vielleicht aus * kaustis: kaušķa; vgl. li. kaustė "род посуды"; kubek z gliny".]

Avots: ME II, 179

II kaušķis (in Uozuolnieki), =" kauša".

Avots: ME II, 179

II kaušķis: "= "kauša". "ME. II, 179 zu ersetzen durch ""= kauša"".

Avots: EH I, 596

[III kaûšķis Lis., ein Keil (ar kuo aizkausta).]

Avots: ME II, 179

III kaûšķis: ar kaušķiem aizkausta izkapti, lai nekustas un lai labi turas pie kāta Golg.

Avots: EH I, 596