ķausis

ķausis,

1) [ķaũsis Kalnazeem], jem., der viel (fr)isst:
kaut es būtu zinājusi tādus ķaušus ēdējiņus BW. 19211, 3 ;

2) ķausītis der Laufstock beim Garnwinden
Peb. ;

3) ein Kochlöffel
U. ;

4) die Muschel
Libau ;

[5) ķaũsis (aus li. kiaũšis), das Ei
Dunika ;

6) ķaũsis Nigr., = rausis. Zur Bed. 3 vgl. kaûss, zur Bed. 4 - li. kiáušas "Eierschale".]

Avots: ME II, 358


ķausis

ķausis,

5): auch (mit au ) Rutzau;

7) = ķause Kegeln, Lemb., Salisb. (mit ); "biezs ēdiens" (mit ) Lems., Salis: man savārījās tāds ķaûsis 2 kuopā (von einer zu dick geratenen Gemüsesuppe) Seyershof.

Avots: EH I, 692