klîdinât [auch PS., C., Trik., Arrasch, Dond., Dunika], fakt. zu klîst, auseinanderjagen, zerstreuen: mākuoņus vējiņš pie debesīm klīdināja Rainis.

Avots: ME II, 230

klîdinât: auch Frauenb. ‡ Refl. -tiês, sich zerstreuen: tie sāka ... k. Mekons Septiņi okstoņi 30.

Avots: EH I, 619