klîdinât [auch PS., C., Trik., Arrasch, Dond., Dunika], fakt. zu klîst, auseinanderjagen, zerstreuen: mākuoņus vējiņš pie debesīm klīdināja Rainis.

Avots: ME II, 230

klidinât Gr. - Essern, = klîdinât.

Avots: ME II, 226

klidinât: granti uz ceļa vajaga labi tāļu un plati k. ‡ Refl. -tiês "?": sniega pērsliņas pa gaisu jūk un klidinās Janš. Pag. pausm. 3.

Avots: EH I, 616