[kladît,

1) = kladēt, werfen: viņš kladī pagales zemē Nigr.;

2) tragend reichen od. stecken:
kl. labības rijā; kl. labības maisus rijā Weinsch.;

3) = kŗaut Rutzau.]

Avots: ME II, 208

kladît,

1): auch Grünh., Hofzumberge;

3): k. čupā Rutzau, Stenden, Wandsen; "legen"
Gold.

Avots: EH I, 607