Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'klanîtiês' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'klanîtiês' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (7)

aizklanīties

‡ àizklanîtiês, im Schlummer nickend oder auf einem schlechten Wege hin-, wegfahren.

Avots: EH I, 30

atklanīties

‡ atklanîtiês,

1) sich verabschieden
(r. откланяться) Wid.;

2) wiederholt (mit dem Kopfe) nickend (schlummernd oder auf einem grüftigen Wege) herfahren
Trik.: atklanījuos beidzuot mājā.

Avots: EH I, 148

izklanīties

izklanîtiês, ‡

2) zur Genüge Bücklinge machen:
ze̦mu izklanījies Janš. Līgava II, 237. lūkuoja ļuoti smalki i. Kaudz. Izjurieši 298.

Avots: EH I, 455

izklanīties

[izklanîtiês, vor vielen der Reihe nach sich verbeugen: kas nu visiem var izklanīties? Lis.]

Avots: ME I, 751

saklanīties

saklanîtiês, ‡

2) "saliekties" Frauenb.: man kājas ar˙vienu saklanās.

Avots: EH XVI, 417

saklanīties

saklanîtiês, sich begrüssen U. saklaņķêt, tr., zerschlagen: kas tad jums tuo de̦gunu saklaņķējis? Latv.

Avots: ME II, 649

uzklanīties

uzklanîtiês, sich wiederholt neigend herauf-, hinaufgelangen: nuo lejas uzklanījās šurp ... zirģeļa galva, aiz kuŗas bij saskatāms arī pats braucējs A. Upītis Sm. lapa 132.

Avots: EH II, 725

Šķirkļa skaidrojumā (2)

klaņoties

‡ klaņuôtiês,

1) = klanîtiês: laucinieki Starpiņam klaņuojās Deglavs Rīga II 1, 252;

2) sich aufwärts und abwärts bewegen
Siuxt: kad zirgam se̦gli cieši nuosprādzē̦ti, tad viņam vē̦de̦rs vairs tâ neklaņuojas.

Avots: EH I, 610