klanīca

klanĩca, [ein Nick, ein einmaliges Nicken]: nevajaga atbaidīties nuo turpmākās darbības daudzu žāvu un klanīcu dēļ B. Vēstn. pievaldīdamas snaudēju, kad klanīcas tapa nebēdīgas un grasījās pašu klanītāju raut sev līdz Zeibolts.

Avots: ME II, 213


klanīca

klanĩna (schliftle. * klaniņa) AP., = kaziņa, die Bleuelstange am Spinnrade.

Avots: ME II, 213