klemšāties

[klem̃šâtiês Siuxt, Autz, Neuenb., faseln: ja es viņam kuo teicu, tad viņš ar˙vienu atcē̦rt: blēņas! neklemšājies, laid mani mierā! R. Bērziņ Austr. V, 439. - Zu klemst III.]

Avots: ME II, 222