kliedēt
kliêdêt [Lis., Nigr.], - ẽju [li. kliedéti "phantasieren" KZ. LII, 287, kliedėjimas Daukša Post. 355, 14], kliêdinât 2 [Nigr.],
1) tr., fakt. zu klîst, zerstreuen, entfernen:
lauzt gaismai ceļu, verdzību kliedēt Rainis. blāzma tumsu kliedē naigi A. XI, 484. kam vanags miglas rītu irbes bē̦rnus kliedināja BW. 2573;
[2) kliedêt, vertun, verlieren
U.;
3) kliedêt, intr., umherschweifen
Biel. n. U.]
Avots: ME II, 231
1) tr., fakt. zu klîst, zerstreuen, entfernen:
lauzt gaismai ceļu, verdzību kliedēt Rainis. blāzma tumsu kliedē naigi A. XI, 484. kam vanags miglas rītu irbes bē̦rnus kliedināja BW. 2573;
[2) kliedêt, vertun, verlieren
U.;
3) kliedêt, intr., umherschweifen
Biel. n. U.]
Avots: ME II, 231