klim̃pa C., gew. Pl., auch klim̃pi, klimpiņi Aps.,

1) Klümpen, Klösse aus gebeuteltem Mehl
Stockm. n. Etn. I, 19; II, 122;

2) Brot:
nu ve̦d jūsu saimniecei, plānu klimpu cepējiņu BW. 18659, 4;

3) klimpas (= kačkus) sist Laud.; klimpiņa, = kačka; klimpiņas spēlēt. Entlehnt.

Avots: ME II, 227

klim̃pa,

1): auch Orellen, Salis, Wolm.

Avots: EH I, 617