klimšķināt

klimšķinât, freqn.,

1) lärmen, schreien:
reiz divi vīri izdzirdējuši klimšķinām. klimšķinātājs ar˙vienu gājis klimšķinādams šiem pa˙priekšu un šie pēc balsa viņam pakaļ LP. VII, 947;

2) klimpern:
klimšķinādami klavieres Skuju Fridis.

Avots: ME II, 228