kliukstētkliũkstêt, kliũkšķêt, kliũkšêt, - u, - ẽju, den Schall kliuks! hervorbringen, erschallen, klappern: auž, ka kliukst vien Ahs. mūrnieki, tie tikai tâ˙pat kliukšķ līdzi Vēr. I, 1164.Avots: ME II, 230