kludzēt

I kludzêt, - ẽju, wackeln U.

Avots: ME II, 233


kludzēt

II kludzêt [li. klugė´ti "glucksen"], gackern: vista kludz.

Avots: ME II, 233


kludzēt

II kludzêt,

1): auf eine Bruthenne bezogen
PS.; ‡

2) = kluñkstêt 1 Lettg.

Avots: EH I, 621