klunčot
kluñčuôt, intr., Plump gehen, sich mühsam fortwewegen, hinken Wain., Gr. - Sessau, [Selg., Wandsen, Neuermühsam], Etn. IV, 67. Refl. - tiês, kluečâtiês, sich schleppen: ve̦cs cilvē̦ks klunčuojas tādu gabalu tīri pa niekiem Naud. kas tādā dubļainā ceļā lai klunčājas ar ratiem uz pilsē̦tu Ahs. [Zu li. kluñkinti "шляться"?]
Avots: ME II, 235
Avots: ME II, 235