knaukt

‡ II knaũkt PlKur. "ņaudēt". Vgl. li. kniaũkti "miauen".

Avots: EH I, 628

knaukt

knaũkt! Interj., = knauks, knaukš: knaukt! iešauj luodi krūtīs LP. VII, 238.

Avots: ME II, 243