knūpu, Adv., umgestülpt U.; auf dem Munde liegend: cūkas bija nuogulgītas knūpu, priekškājas izstieptas uz priekšu, pakaļkājas atpakaļ Jauns. poziciju viņš bij ieņēmis ne vis knūpu, ... bet ar mugurpusi uz zemes Zuobgala kal. v. J. 1910. S. 63. [Zu knupt.]

Avots: ME II, 251

knūpu: auch (umgestülpt) Oknist (mit ù ² ); iekrita gultā knùpu ² Sonnaxt.

Avots: EH I, 635