kraujš

I kràujš [Drosth., kraûjš ² Lautb.], steil: krauja veta II. Makk. 10, 34. cērt (kārtis) kraujā (Var.: straujā) kalniņā BWp. 1669, 2. uzle̦cu uz kraujuo klinti Rainis. krasti pieņē̦muši vēl kraujāku izskatu Balss.

Avots: ME II, 262