[I krauja "der dicke Rand einer Sense" Nerft. - Zu krauna II.]

Avots: ME II, 262

II krauja, kraujš, der Haufe L.: akmeņu, mākuoņu kràujas C., Druw., [Arrasch, Bauske]; kalnu kraujas Rainis. Zu kraut.

Avots: ME II, 262

II krauja, ‡

2) eine kleine Bodenerhöhung
(mit aû ) Linden in Kurl.: kraujām ir cietas apakšas, krūtēm tukšas. man pa tādām kraujām bij jāstaigā.

Avots: EH I, 643

III kràuja C., Arrasch, kràujš [Wenden, kràujs ² Lis., kraûjš ² Nigr., kraûja Jürg., N. - Peb.], der steile Rand des Ufers, steiles Ufer Adsel: baznīcu gribējuši celt uz upītes kraujas LP. VII, 373. Gaujas krauji (Var.: krati) man aŗami BW. 27994. Gaujas kraujš ze̦ltu ne̦s 30769, 2. aiz Ventiņas uz kraujiņa (tur aug mans arājiņš) 10682, 1. ūdens šāvās... nuo stāvā krauja Vīt. 13. [iegāzās nuo kraujas jūŗā Glück Markus 5, 13. - - Nebst krauta, kraulis "steiles Ufer" wohl zu apr. krūt "fallen" und ae. hréosan, an. hrynia "fallen", s. Zupitza KZ. XXXVII, 388 und Walde Wrtb. ² 664. Vgl. auch krûlis.]

Avots: ME II, 262