kràciêns, kŗâciens ² Kand., dass Schnarchen: kad tē̦vs aizmidzis kŗāks un nuo viņa kŗāciena zeme dimdēs, paņemi iemauktus LP. IV, 66.

Avots: ME II, 265

kràciêns: auch Gesause, Gebrause, Gekrache (mit ā ) Segew.

Avots: EH I, 644